Jūras aļģes – nākotnes materiāls

Lai arī vairumam cilvēku jūras aļģes asociējas ar savdabīgu smaku, tām ir ārkārtīgi būtiska loma planētas ekosistēmā – aļģes absorbē CO2 desmit reizes efektīvāk nekā sauszemes augi. Lai ierobežotu klimata pārmaiņas un rūpētos par apkārtējo vidi, dizaineri un arhitekti meklē dažādus ūdensaugu pielietojumus

Aļģēm augot tiek absorbēts ogleklis, un veidojas ogļhidrāti un citi blakusprodukti, kas ir izmantojami kā izejviela bioplastmasas ražošanā. Holandiešu dizaineri Eric Klarenbeek un Maartje Dos savā laboratorijā radīto bioplastmasu lieto 3D printēšanai un uzskata, ka šādi izgatavoti priekšmeti – sākot no šampūna pudelēm līdz traukiem –, var ar laiku pilnībā aizstāt plastmasu.

Savukārt čīliešu dizainere Margarita Talep ir radījusi alternatīvu vienreiz lietojamam iesaiņojumam. Pārstrādājot aļģes, tiek iegūta plastificēta substance, ko krāso ar dabīgiem pigmentiem. No augiem radītais materiāls bioloģiski noārdās divu līdz trīs mēnešu laikā, atkarībā no tā biezuma.

Šobrīd tiek pētīts bioloģisko organismu potenciāls attīrīt pilsētas gaisu, un atsevišķi risinājumi jau iekļauti iespaidīgu projektu piedāvājumos. Londonas dizaina birojs EcoLogicStudio ir izveidojuši “aizkarus” ēku fasādēm, kas, izmantojot jūraszāļu fotosintēzes procesu, samazina gaisa piesārņojumu pilsētā. Mikroaļģes barojas ar oglekļa dioksīdu, no kā saražoto skābekli izdala atpakaļ apkārtējā vidē, būtiski paaugstinot gaisa kvalitāti.

Tāpat Franču arhitektu birojs XTU Architects ierosina veidot “biofasādes”, pārklājot ēku ārējās konstrukcijas ar paneļiem, kas impregnēti ar mikroaļģēm, nodrošinot dabīgu siltuma izolāciju un apkārtējā gaisa attīrīšanu.

Šāda veida starpdisciplināri projekti apliecina dizaina nozīmīgo lomu cīņā ar klimata izmaiņām.