Liepājas interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” – ceļojums laikā

Liepājas 17. – 19.gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” Kungu ielā 24 savas durvis vēstures, interjera un restaurācijas procesu entuziastiem vēra 2022.gada 12. martā. Liepājas interjera muzejs apmeklētājus vedīs cauri divu gadsimtu un divu ģimeņu – Hoijeru un Stenderu dzīvesstāstiem,  bet jau šobrīd aizvadītais, apjomīgais restaurācijas darbs atzīstams par izcilu komandas un profesionāļu veikumu, kurš atspoguļojas vērienīgo restaurācijas nianšu kopainā.

Liepājas 17. – 19.gs. interjera muzeja “Hoijeres kundzes viesu nama” dzīvotspēja cauri gadsimtiem visticamāk saistāma ar vēsturisku faktu, ka cars Pēteris I  šajā namā apmeties 1697. gada maijā Krievijas Lielās sūtniecības laikā uz Eiropu. Nams pilsētas  vēsturē un liepājnieku apziņā iegājis ar nosaukumu “Pētera I namiņš”, visos laikos bijis apvīts leģendām, nostāstiem un neviltotu cilvēku interesi.

Saskaņā ar pēdējiem pētījumiem Hoijeru viesu nams celts ap 1690. gadu, un Liepājā tā varēja būt viena no tā laika jaunākajām, izskatīgākajām un drošākajām celtnēm. Nama vēsture saistīta ar Davidu Hoijeru, iespējams, ieceļotāju no Holandes, kurš 1677. gadā salaulājies ar Margarētu Ģertrūdi Holstu, pēc laulībām  – Hoijeri, kuras vārdā tad arī nodēvēts jaunais interjera muzejs.

Būvdarbi objektā “Hoijeres kundzes viesnīcas restaurācija un pārbūve par muzeja ēku Kungu kvartālā, Liepājā” ticis īstenots sadarbības projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” ietvaros. Darbus veikusi firma “RERE Meistari”, nama restaurācijas projektu izstrādājusi arhitekte Liesma Markova.

Muzeja pirmā stāvā  apmeklētājiem būs iespēja apskatīt gan istabas, kādās Pēteris I varēja nakšņot, gan arī telpas, kurās Dāvida Hoijera atraitne Margrēta Hoijere dzīvojusi 17. gadsimta beigās – 18. gadsimta pirmajā pusē.

17. gs. beigās  iezīmējas vēsturiskā  krogus daļa ēkas centrā un no tās pa labi – saimnieces daļa un augstais kambars. 19. gadsimtā ēkas otrais stāvs ticis izbūvēts dzīvojamajām vajadzībām. Sākotnēji dzīvojamās telpas visticamāk bijušas ēkas galos, bet vēlāk otrā stāva apbūve aizpildīta pilnībā.

Ēkas pirmajā stāvā valda 17. gs. noskaņas, kur iespēja izbaudīt kroga gaisotni un ielūkoties Hoijeres privātajās istabās un telpās, kas tika atvēlētas viesiem. Pirmajā stāvā  muzeja apmeklētājiem ir iespēja apskatīt istabas, kur uzturējies Pēteris I un viņa ilggadējais līdzgaitnieks Aleksandrs Menšikovs. Ēkas restaurācijas gaitā pirmajā stāvā izbūvēta arī maizes krāsns un  manteļskurstenis, kur ierīkots pavards, un vēsturiski šeit bijušais preču pacēlājs. Hoijeres kundzes laikā bēniņos bijusi pārtikas noliktava, no kuras cauri lūkām produktus ar trosēm pacēla augšup vai pretēji – nolaida lejā. Savukārt otrajā stāvā, kas saistīts ar 19. gs. apbūvi, iekārtots notāra Kristofa Vilhema Stendera un viņa ģimenes dzīvoklis.

Sperot kāju pār slieksni, mājas pirmajā stāvā ikviens apmeklētājs nonāks vairāk nekā 300 gadu senā Liepājā un ne tikai satiks cilvēkus, kas ģērbti atbilstoši laikmetam, bet pirmā stāva krogā šeit būs iespēja arī nogaršot atbilstoša laikmeta ēdienus un dzērienus. Nama otrajā stāvā būs iespēja baudīt 19.gs. atbilstošu konditorejas gardumu piedāvājumu.

Gastronomiskā  piedāvājuma un muzeja koncepta apvienojums arī jāmin kā viena no unikālajām kvalitātēm, kas šo jauno kultūrvietu apmeklētājiem iezīmēs kā pieredzes tūrismā balstītu vietu. Tāpat, Liepājas interjera muzeja interaktivitāte neslēpsies klasiska formāta vitrīnās un priekšmetu anotācijās. Tā iedzīvosies apkārt esošajā vidē un interjera priekšmetos, kas vēstīs par attiecīgā laikmeta cilvēka sadzīvi, vērtībām un apkārtējo vidi.

INTERJERMUZEJA PĒRLES

Veicot restaurācijas darbus, ēkā atklājušies arī vairāki pārsteigumi. Vieni no tiem – dekoratīvie sienu gleznojumi. Jau sākotnēji, uzsākot vēsturiskās ēkas restaurāciju, tika konstatēts, ka ir saglabājušies 18. gs. otras puses dekoratīvie sienu gleznojumu fragmenti uz koka.  Pieaicinot restauratorus, tika veikti lielāki sienu atsegumi, kuros atklājās, ka vienā no telpām joprojām saglabājušies daudz plašāki sienu gleznojumi nekā cerēts un gleznojuma kompozīcija ir gandrīz pilnībā nolasāma. Hoijeres kundzes pagalma puses kambarī gan sienas, gan siju griestus te klāj uz koka atveidoti liela mēroga akanta zaru “džungļi”, kas brīvi izkārtoti kompozīcijā no grīdas līdz griestiem. Dekoratīvais zīmējums gleznots uz gaiši pelēka fona ar melnu, baltu, pelēku un ķieģeļsarkanu toņu niansēm. Melnbaltiem zariem pretstatītas sarkanbaltu lapu vītnes. Par melnbalto gleznojumu iedvesmotājām var uzskatīt nekrāsainās paraugu grafiskās lapas. Būtiski varēja būt arī  materiālie apsvērumi, jo nebija vajadzīgi dārgi krāsas pigmenti. Varēja iztikt ar viegli pieejamajiem kaļķiem, kvēpiem un ogli, panākot pietiekami greznu efektu.

Otrs lielākais pārsteigums bija griestu siju gleznojumi, kas raksturīgi tieši Liepājai 18. gadsimta otrajā pusē. Liepājā joprojām daudzās ēkās saglabājušies 18. gadsimta otrās puses šāda veida griestu gleznojumi, un līdzās Liepājas arhitektūrā raksturīgajam jūgendstilam, tie ir viena no lietām, ar ko liepājnieki var lepoties.

Citā telpā restaurācijas laikā tika atrasti gleznojumi ap durvju ailēm – uz blakus novietotu durvju ailu statņiem ir uzgleznota lauru lapu vītne. Starp lapu kārtām pamīšus izvietoti sarkani un balti četrlapu ziediņu pāri. Vītni “satur” dzeltena – “zelta” lenta. Šāds motīvs telpas apdarē iekļauts ne velti, jo kristīgās pasaules zīmju sistēmā mūžzaļās lauru lapas varēja norādīt uz dievbijību, šķīstību un nemirstību. Klasiskās lauru vītnes veidolā starp lapu kārtām nereti ritmiski izvietojas apaļās lauru koka odziņas. Arī Liepājas gleznotāja izpildījumā vītni ietver lenta, taču ogu vietā likti četrlapu ziediņi. Šāds risinājums noteikti nav paša krāsotāju meistara izgudrojums. Darbam amatnieki visbiežāk izmantoja Eiropas lielajās pilsētās drukātas paraugalbumu gravīras. Ceļojot kopā ar vanderzeļļiem, šādas lapas nonāca dažādās zemēs un palīdzēja vienota stila izplatībai lielākā reģionā.  Ornamentu parauggravīras drukāja melnbaltas, tāpēc toņu izvēle bija katra paša meistara gaumes jautājums.

Visi sienu gleznojumi un to fragmenti ir atsegti, nostiprināti un restaurēti, lai apmeklētāji gūtu estētisku baudījumu, nezaudējot vēsturisko oriģināla vērtību.

Tāpat, pēc ēkas pagrabā atrastiem trīs krāsns podiņu fragmentiem tapušas arī divas baroka laika krāns kopijas. Viena no tām ir melni glazēta, bet otra – polihroma – ar ziliem ziediņiem, zaļa vainaga ieskāvumā uz balta fona. Tādējādi pēc interjera muzeja atvēršanas apmeklētājiem būs iespēja savām acīm redzēt tieši tādas krāsnis, kādas atradušās vēsturiskajā namā tā pirmsākumos 17. un 18. gs. mijā.

Atjaunojot ēku, Liepājas muzejs vairākus gadu garumā mērķtiecīgi strādājis, lai meklētu priekšmetus muzeja interjeram. Gan Latvijā, gan ārvalstīs, gan kopīgi ar kolekcionāriem, antikvariātiem un muzejiem tikušas meklētas, atlasītas un restaurētas mēbeles un sadzīves priekšmeti, kas šobrīd ieņēmuši savu pastāvīgo vietu muzeja vidē. Apmeklētājiem būs iespējas sastapties gan ar 17. un 18. gs. datējamiem, vēsturiskiem priekšmetiem –  spoguli, koka lādēm, kroņlukturiem, baroka stila bufetēm un skapjiem, gaismas blakeriem, Delfta un holandiešu fajansa traukiem līdz pat 19. – 20.gs. mijas bīdermeijera sarkankoka mēbelēm,  toneta krēsliem un galdiem, riekstkoka izšūšanas galdiņiem un porcelāna servīzēm.

Projekta gaitā veikti ne tikai ievērojami restaurācijas un būvniecības darbi, bet kopumā atrasti 126 dažādi arheoloģiskie atradumi. Atjaunots ēkas 1. stāva 17. gadsimta beigu plānojums un 2. stāva 19. gadsimta otrās puses telpu plānojums. Labiekārtota pagalma teritorija. Veikti daudzveidīgi ēkas saglabāšanas un atjaunošanas darbi: fumigācija, nostiprināti pamati, izbūvēts pagrabs, veikta sienu un pārsegumu protezēšana, siju nomaiņa, attīrīti esošie māla dakstiņi, uzmontēti jaunie dakstiņi, pārmūrēts mūra skurstenis, atjaunots manteļskurstenis un vīna pagrabs. Veikta logu, durvju, to elementu restaurācija un izgatavošana pēc vēsturiskajiem paraugiem, esošo grīdu un griestu restaurācija, jauno kāpņu izbūve, integrējot vēsturiskos elementus. Īpaši smalks darbs bijis vēsturiskās grīdas krāsojuma veikšana trafareta tehnikā, apgleznoto koka sienu, griestu fragmentu restaurācija, vēsturisko tapešu rekonstrukcija. Visi darbi veikti saskaņā ar restaurācijas darbu programmu, iepriekš veicot arhitektoniskās izpētes analīzi un veicot vēl citus darbus, lai maksimāli saglabātu vēstures liecības par ēku.