Mode un interjers 25 gadu draudzībā

Kas īsti ir modes dizaina studija un kādus stilistiski-funkcionālus uzdevumus tā risina? Tā ir mutifunkcionāla telpa, kurā ir vieta jaunām idejām un radošiem procesiem, tehniskiem šūšanas darbiem, klientu uzņemšanas un tērpu pielaikošanas zonām. Divu radošo prātu – interjera dizaineres Andas Ozoliņas un modes dizaineres Unas Bērziņas sena draudzība iedvesmoja unikālā kopdarba radīšanu – Unas modes studiju, stila, svētku un sievišķības mītni.

Studija mājo vēsturiskā Rīgas centra ēkā, Stabu ielā 51. Pēdējo gadu laikā šī iela ir kā apaugusi ar vairākiem audumu veikaliem, radot īpaši bohēmisku noskaņu. Pati Una pozicionē sevi un savu zīmolu kā iedzimtā latviskā kūtruma un iekšējā ekshibicionista noslieču sajaukumu. Dizainere strādā ar tīrām līnijām un siluetiem, pieliekot klāt mākslinieciskas brīvības šķipsnu. Unas zīmols ir domāts stiprām un pārliecinātām personībām, kas ir atvērtas komunikācijai ar pasauli. Savukārt, Anda saskata skaistumu dabiskumā un emocijās. 

Topošas studijas telpas nāca ar vēsturisku mantojumu: podiņu krāsnīm, griestu karnīzēm un lampu dekoratīvām rozetēm.

Par atspēriena punktu un iedvesmas avotu studijas izveidei kalpoja Andas Ozoliņas un Unas Bērziņas 25 gadu gara draudzība. Interjera dizainere atzīst, ka ilggadēja draudzība bijis svarīgs faktors un priekšrocība. Labi pazīstot mākslinieci, pārzinot viņas stilu un modes dizaina izpratni, Anda varēja radīt telpu tieši viņai, saglabājot mākslinieces stilistiku, nevis akcentējot savu rokrakstu.

Topošas studijas telpas nāca ar vēsturisku mantojumu: podiņu krāsnīm, griestu karnīzēm un lampu dekoratīvām rozetēm. To plānojums bijis ļoti loģisks, pārplānošana nebija vajadzīga, prasījās vien likvidēt padomju laika ačgārnās piebūves. Viens no svarīgajiem uzdevumiem bijis nodrošināt telpas daudz funkcionalitāti, vienlaicīgi apvienojot to ar modi un modes dizaineres personību. Šo mērķu vadīta, par interjera pamat motīviem Anda izvēlējās izteiktu ģeometriju un melna metāla detaļas tērpu pakaramos, sienu lampās, grafiskos plauktos, elektrības slēdžos un mēbelēs. Rekonstrukcijas darbu laikā, atjaunojot sienas, atklājās liels kultūrslānis, ko Una vēlējās saglabāt, jo tas tieši rezonē ar viņas dizaina domāšanu, kurā tiek akcentēts vecā un jaunā mikslis. Šis princis tiek ievērots arī telpā.

Par interjera centrālo un vienojošu elementu kalpo izteiksmīga lustra galvenajā zālē ar 2 metru diametru un liektie dīvāni. Lampa ir franču ražotāja Petite Friture gara darbs, kas arī nav nejaušība. Unas studijas Parīzē kļuva par dizainerei ļoti nozīmīgu pašizaugsmes laiku, kurā viņa sāka izkopt savu māksliniecisku rokrakstu. Parīzes noskaņas atbalsojas arī tualetes telpā melnbalto flīžu un apgaismojuma saspēlē. Pie sienām izvietotās bildes nav nejaušas vai vienkārši dekoratīvas – tās visas ir no Unas tērpu kolekciju foto sesijām. Rezultātā studijas telpa kalpo par fonu, kas akcentē katru kolekciju, nevis izlec priekšplānā.

Andas lielākais gandarījums ir par to, ka Una ir laimīga katru rītu doties uz savu studiju un tajā jūtas labi. Vēl jo vairāk, tas, ka citi cilvēki pamana un komentē, ka studijas vide, ar saglabātu laika raksturu un noslāņojumu, absolūti sasaucas ar Unas raksturu un stilu. Studijas interjerā ir jūtama mākslinieces uzkrātā pieredze un izaugsme, kas tiek pasniegta mūsdienīgi, tīri, ģeometriski un ar nelielu dauzīšanos detaļās, piemēram, guļamistabas lampām, virtuves krāsojumā vai nepabeigtajā apdarē. Šis stāsts par mākslinieču sadarbību ar efektīgu gala rezultātu vien stiprina ticību skaistajam. Lai dzīvo draudzība, lai dzīvo māksla!