Parīzes iepirkšanās paradīze – Le Samaritaine
Sēnas krastā, starp Luvru un Parīzes Dievmātes katedrāli, pēc pilnīgas restaurācijas durvis vēris vēsturiskais universālveikals Le Samaritaine. Un tagad tas piedāvā apmeklētājiem daudz vairāk nekā tikai iepirkšanos, apvienojot zem viena jumta 600 veikalu, luksusa viesnīcu, spa ar baseinu, biroju un dzīvojamo daļu un vairāk nekā desmit gastronomijas preču tirdzniecības vietu.
Le Samaritaine 1870. gadā nodibināja ģimenes pāris Ernests Konjaks (Ernest Cognacq) un Marī Luīza Žeija (Marie-Louise Jaÿ). Savulaik šajā vietā bija atradies ūdenstornis, kura fasādi rotāja bareljefs “Kristus un žēlsirdīgā samāriete”. No tā arī radās tirdzniecības centra nosaukums. Darījuma lietas ģimenei gāja no rokas, un jau piecu gadu laikā uzņēmīgie dzīvesbiedri sasniedza miljona apgrozījumu. Šī straujā attīstība ļāva paplašināt veikalu. 1910. gadā arhitekta Franca Žurdēna (Frantz Jourdain) vadībā uzcēla jūgendstila ēku, bet 1928. gadā to papildināja arhitekta Anrī Sovāža (Henri Sauvage) projektētā Art Deco stila ēka.

Katrs atjaunotā La Samaritaine stāvs paredzēts noteiktai preču kategorijai, bet pats augšējais veltīts gastronomiskam hedonismam ar atpūtas zonu, bāru un restorānu. La Samaritaine dibinātāji uzskatīja, ka iepirkšanās ir kas vairāk par preču iegādi, un viņu novēlējumu piepildījums ļauj mūsdienās universālveikala sienās piedzīvot plašu iespaidu gammu. Piemēram, pastaigāties kopā ar vēsturnieci Modu Hakeri (Maud Hacker) pa apkārtni un iepazīt veikala interjeru, virtuālajā vidē parunāties ar māksliniekiem no Perrotin galerijas, uzņemt stilīgas bildes Polaroid fotostūros, nemaz nerunājot par iepirkšanās konsultantu palīdzību un ekskluzīviem pirkumiem tet-a-tet īpaši aprīkotās franču apartamentu stila telpās.
2005. gadā universālveikals tika slēgts, bet restaurācijas darbi sākās tikai pēc desmit gadiem. Le Samaritaine jaunais īpašnieks LVMH,luksusa preču tirdzniecības līderis pasaulē, divu vēsturisko ēku restaurāciju un jaunās veikala daļas būvniecību uzticēja Japānas arhitektu birojam SANAA. Šī biroja – Pritzker balvas ieguvēja – projektu sarakstā ir Luvras filiāle Lansā (Lens) un ikoniskais Dior veikals Tokijā.
Restaurācijas darbi turpinājās vairākus gadus ar 3000 speciālistu, tostarp mākslinieku, tēlnieku, zeltkaļu un metāla konstrukciju montētāju, pūlēm. Atjaunoto objektu vidū ir iespaidīgs 1907. gada stikla jumts ar dzelzs balstiem, kas veidots Eifeļa torņa stilā. Jumtam atjaunots tā vēsturiskais izskats, bet stiklu apstrādē izmantota elektrohromatiskā tehnoloģija. Stikls maina krāsu un gaismu iekštelpās atkarībā no dabiskā apgaismojuma daudzuma, kā arī regulē siltumtehniskos raksturlielumus.
Tikpat iespaidīga ir uz fasādes redzamā jūgendstilā veidotā vulkāniskās izcelsmes akmens keramika ar emaljas pārklājumu, monumentālās kāpnes, kuru ornamenta atjaunošanai bija nepieciešami 16 000 stilizētu zeltītu ozola lapu, un krāšņā 115 metru lielā freska ar pāviem.
Universālveikala restaurācija un jaunu daļu būvniecība tika veikta saskaņā ar visiem zaļajiem būvniecības kritērijiem. Visas kompleksa ēkas ir sertificētas atbilstoši vides standartiem. Zaļa, bet nu jau tiešā nozīmē, kļuvusi vieta no Rivoli ielas puses, kur iestādīti īpaši izraudzīti koki, kam pietiek tikai ar dabiskajiem nokrišņiem.
Arhitektūras aģentūra SANAA ne tikai atjaunoja ēkas funkcionalitāti, bet arī dāvāja tai jaunu vizītkarti – puscaurspīdīgu liektas formas stikla plīvurveida fasādi no Rivoli ielas puses. Tās viļņotajā virsmā spoguļojas pāri ielai esošās mājas. Šis efekts meistarīgi savij veco un jauno arhitektūru vienotā tēlā. Ārēji gaiša un minimālistiska fasāde patiesībā ir sarežģīts inženiertehniskais risinājums. Izliektā stikla loksnes ir gandrīz nemanāmi piestiprinātas četrās vietās un pārklātas ar vissmalkāko pikseļu rakstu, kas mainās no stāva uz stāvu un atkarībā no fasādes paneļu perspektīvas. Izvēlētais risinājums ļauj samazināt gaismas slodzi uz interjeru un normēt stikla atstarošanas spēju.

Studija Yabu Pushelberg strādāja pie ēkas jūgendstila spārna, ko tagad sauc par Pont Neuf. Pēc dizaineru atzinuma, nebija viegli mijiedarboties ar jūgendstilu, bija jāatsakās no dažām vēsturiskām klišejām, piemēram, no sākotnējā olu dzeltenuma toņa. Dizaineriem izdevās mīkstināt krāsas toni un radīt acīm tīkamu paleti, kurā sajaucas zeltainas nokrāsas, bronza, gaišs koks un oriģināls zilgani pelēks metāls.
6000 kvadrātmetru grīdām izmantots terrazzo ar marmora inkrustācijām, ko izstrādājusi Ņujorkā dzīvojoša dizainere Kārena Pīrsa (Karen Pearse). Sienu un starpsienu vietā universālveikalā izmantots cita veida zonējums – vienkāršu formu mēbeles un paklāju segums.
Cokola stāvā atrodas Eiropā lielākā skaistumkopšanas zona 3400 kvadrātmetru platībā, ko projektējis Ibērs de Malerbs (Hubert de Malherbe). Pirms projekta sākšanas viņš uzkāpa uz ēkas jumta – Sēnas salas un Marē rajona viduslaiku ielas iedvesmoja dizaineru radīt līkumotu promenādi starp tirdzniecības vietām. Alejas ir izklātas ar parketu, un dažādās tirdzniecības telpas ir izceltas ar mozaīkas grīdām: ziedu, zosu kājiņu jeb suņu zobu rakstiem un ģeometriskiem ornamentiem. Griestus rotā izliektas dekoratīvas misiņa konstrukcijas, kas atgādina Parīzes kafejnīcas un vienlaikus arī dāmu krinolīnus no Otrās impērijas laikiem. “Apmeklētājiem ir jāsajūt, ka viņi atrodas Parīzes vēsturiskajā daļā,” paskaidro Ibērs de Malerbs.
Stingru līniju parketa grīdas aizstāj ar betonu, dekoratīvos baltos griestus nomaina industriālais metāls: šī ir vēl viena universālveikala daļa ar nosaukumu Rue de Rivoli, kuras visus trīs stāvus projektējusi Parīzes studija Ciguë. Pont Neuf daļā ir respektablu luksusa zīmolu un jauno dizaineru darbu kokteilis, bet šī vieta ir atvēlēta mileniāļiem, ielu modei un spilgtām modes tendencēm.
Le Samaritaine ir jauns punkts Parīzes ievērojamo apskates objektu kartē, kur saplūst vēstures greznība, restaurācijas māksla un mūsdienu arhitektūras un dizaina risinājumu spēks. Apvienojot iepirkšanos ar izklaidi un visaptverošu kultūras pieredzi, šajā universālveikalā nevainojamā veidā ievērotas visas mūsdienu tirdzniecības tendences, ieskaitot rūpes par vides tīrību un sociālo atbildību, kas tik ļoti saskan ar pašreizējo virzienu maiņu uz apzinātās patērēšanas pieeju.
Foto: Takashi Homma, Matthieu Salvaing, We Are Content(s), Vladimir Vasilev, Pierre-Olivier Deschamps (Agence Vu), Pascal Nivelet
Tag:arhitektūra, interjers