PERSONĪBAS | Modes dizainere Elīna Siliņa
Kas veido Tavu dizaina rokraksta DNS?
Manas radošās darbības stūrakmens vienmēr būs konceptuāls un patiess pārdzīvojumu atainojums laikmetīgā kontekstā, kas iet roku rokā ar kvalitatīvu un radošu darba izpildījumu. Mīlestība pret rokdarbiem, eksperimenti ar dažādu mēdiju savienošanu un ilgtspējīgu materiālu pielietojums.
Kas palīdz domāt ārpus rāmjiem?
Tas, ka esmu atklāts un patiess cilvēks, man vienmēr ir palīdzējis intuitīvi sajust, kā saglabāt laikmetīgumu, identitāti, bet reizē atklāt kaut ko jaunu un nepieredzētu. Man ir arī ļoti spītīgs raksturs, kas vienam var šķist, kā drosme, bet citam, kā klaja nepaklausība, pieļauju, ka tieši tas mani pamudina realizēt vēl nepieradinātas idejas. Ir reizes, kad skaidri apzinos, ko vēlos radīt un es to realizēju, bet citreiz ļaujos nejaušībai, nezinot kur tas aizvedīs. Tas ir tas brīdis, kad jūtos visbrīvāk, mani pārņem radošums un bailēm vairs nav vietas.
Kāda ir Tava mākslinieciska misija?
No agras bērnības esmu apsēsta ar apģērbu, modi un tekstilu. No šīs apsēstības izriet patiesa kaisle pret to, ko es radu. Esmu bezbailīga un ceru, ka atspoguļojot savas idejas sev vispatiesākajā veidā, mani darbi var sabiedrības procesos kaut ko sakustināt, likt cilvēkiem aizdomāties, uzdot jautājumus. Man mode nav tikai drēbīšu darināšana, tas ir process, tā ir mana valoda un caur šo valodu gribās būt māksliniekam, kas domā.
Tavi bērnības elki, kas ietekmēja karjeras izvēli?
Mana bērnība nav iedomājama bez amerikāņu seriāla “Hameleonu Rotaļas” (no angļu valodas The Bold and the Beautiful) . Adīju un sapņoju kļūt par modes mākslinieci, kā viena no varonēm –Sallija Spektra. Varēju ar viņu identificēties. Man bija aptuveni 8 gadi, kad es skaidri sāku apzināties, ka sirdī esmu māksliniece. Sallija bija spilgta un krāsaina personība, kas man atgādināja manu allaž krāsaini un krāšņi ģērbto mammu. Arī mamma daudz šuva un adīja tērpus man, māsai un pati sev, tādējādi agri apguvu šūšanas prasmes un tieši tāpēc manipulācijas ar tekstilmateriāliem man nav svešas.
Kas iedvesmoja kolekciju „Sallijai 2020”?
Esmu 80. beigu un 90. gadu sākuma bērns, arī atsauces uz to gadu modes tendencēm var redzēt kolekcijas elementos, izmantoju tam periodam tik populāro organzas audumu, savienojot to ar “vecmodīgām” adījumu un tamborēšanas tehnikām. Kolekcija ir manas bērnības radošo un taktīlo vingrinājumu vizualizācija, tā ir krāsaina un taustāma.
Galvenais iedvesmas avots ir viena no manas bērnības vismīļākajām atmiņām. Mamma man mācīja adīt, viņas adītie valdziņi bija skaisti un brīvi, manējie – ar maziem sasprindzinātiem bērna pirkstiņiem – savilkti cieši, cieši. Rezultātā adījuma paraudziņš sanāca viļņveidīgs, tieši šis neviendabīgums un liektās līnijas ir vadošā vizuālā tematika, kas caurvij kolekciju. Kolekcija ir veltījums manai brīnišķīgajai mamma Daigai un mūžam mirdzošajai Sallijai. Šīs sievietes mani vienmēr iedvesmo un iedrošina sekot saviem sapņiem.
