‘Mums nav nekādas darīšanas gar skaistumu, mēs nodarbojamies ar nopietnām lietām!’ – šādi teiktu teju jebkurš gāzes, ūdens, siltuma vai elektrības apgādes pārstāvis. Tiesa, kad runa ir par komunikāciju līniju izveidi, funkcionalitāte ir pirmajā vietā. Tieši tāpēc ikdienā sev apkārt novērojam neizskatīgas caurules, lempīgus torņus un citus betona un metāla monstrus, kas dod patērētājam ierasto komfortu, bet bieži vien neglaimo apkārtējai ainavai. Kā būtu, ja projektējot šādus objektus, izstrādātāji pievērstu uzmanību arī dizainam? Izrādās, ka tas ir iespējams: Igaunijā parādījās jauns elektropadeves līnijas balsts, kas izskatās pēc ērmīga koka stumbra, bet ja ieskatās vērīgāk, tajā pat var ieraudzīt sēdošas lapsas siluetu.
Veidojot kārtējo elektroapgādes līniju Harku-Lihula-Sindi, Igaunijas elektrotīklu operators Elering AS pievērsa uzmanību vienam no balstiem, kam bija jāatrodas pašā redzamākā vietā. Enerģētiķi kopā ar Igaunijas Arhitektu savienību izsludināja starptautisku ideju konkursu šī balsta dizainam. Tika izvirzīts sekojošs uzdevums: balsts atradīsies Kuistlema purvā pie šosejas, tāpēc tam ir jārada minimāls spiediens uz augsni, ir jābūt pietiekami izturīgam un jāizskatās pievilcīgi. Par labāko tika atdzīts Igaunijas arhitektūras biroja PART architects dibinātāju Silles Pihlaka (Sille Pihlak) un Sijma Tuksama (Siim Tuksam) projekts Soorebane jeb Bog Fox (Purva lapsa). Tradicionālas metāliskas konstrukcijas tika aizstātas ar lakoniskām formām un ideālu funkcionālo risinājumu.
Šis tornis atrodas Igaunijas ziemeļrietumos pie Ēsmē-Hāpsalu un Risti-Virtsu šoseju krustojuma. Balsts ir veidots no pretkorozijas COR-TEN tērauda, ir 45 metrus augsts, sver 33 tonnas un var izturēt vairāku simtu tonnu slodzi. Pēc būtības balsts ir slīps pilons ar atzarojumiem – trīs atzarojumi balstās zemē, un divi atzarojumi tiecas uz augšu. Sākotnēji kā pamatmateriālu izstrādātāji vēlējās izmantot koksni, bet pēc vairākiem aprēķiniem un konsultācijām ar inženieriem tika secināts, ka koksnes konstrukcijas ilgstspējības nodrošināšanai būtu jāievēro vairāki nosacījumi. Ir nepieciešams izvairīties no daudzajiem savienojumiem, un tiem ir jābūt labi aizsargātiem no ūdens. Visām koksnes virsmām, kur klāt tiek mitrums, ir jābūt apstrādātām ar speciāliem līdzekļiem. Tāpēc konstrukcijas ārējais slānis, kas saskaras ar ūdeni un mitrumu, ir pārklāts ar metālu, bet zemāki slāņi ir veidoti no koka.
Visvairāk laika prasīja optimālās formas meklējumi. Strādājot pie pilona projekta, arhitektiem no PART architects vajadzēja uzkonstruēt 40-metru augstu balstu, izmantojot pēc iespējas mazāk materiāla. Pēc vairākiem testiem arhitekti secināja, ka balstam ir nepieciešami vismaz četri atzari. „Strukturālas izturības aprēķināšanai mēs izmantojām Austrijas inženieru lietotni.” stāsta Sijms Tuksams. „No tūkstotis opciju mēs izvēlējāmies desmit labākos. No tiem – gala variantu. To, ka balsts ir līdzīgs sēdošai lapsai, mēs pamanījām krietni vēlāk, pētot attēlu vizualizācijas. Skatoties uz balstu no apakšas, tornis izskatās veidots no koka, kaut arī tās ir aizsargmetāla plāksnes, kas atgādina rudās lapsas kažokādu.”
17. septembrī tornis tika pieslēgts elektrolīnijām. Ziemeļeiropā tas kļuva par pirmo augstsprieguma elektropārvades līniju balstu ar pārdomātu dizaina risinājumu. Pašvaldība jau iekļāva Soorebane novada tūrisma apskates vietu sarakstā. Gribas ticēt, ka nākotnē šādu inženieru un dizaineru sadarbības piemēru kļūs arvien vairāk.
Foto: Tõnu Tunnel
