Dzīve ir pārāk īsa, lai dzertu sliktus vīnus un tērētu to garlaicīgam dizainam. No saviem autoriem šīs abas radošās disciplīnas prasa tehnisku virtuozitāti, stila izjūtu un absolūtu atdevi procesam. No baudītājiem – estētisku jūtu audzināšanu, atvērtību un ļaušanos izziņas procesam. Atklāt patiesību par vīnu nozīmē veltīt laiku šā priekšmeta teorijai un praksei, bet saistošs dizains vienmēr nāks palīgā kā draudzīgs mediators. No vīndarītavu arhitektūras un pudeles etiķetes līdz glāžu izvēlei – vīns un dizains iet pa dzīvi roku rokā un aicina šajā atklājumu pilnajā ceļojumā ikvienu dzīves baudītāju.
Vīna dzimtene. Apceļojot vīndarītavu arhitektūras pērles
Arvien vairāk vīna pielūdzēju izvēlas savus atvaļinājumus veltīt enotūrismam. Šī ir tik tiešām aizraujoša pieredze – ar savām acīm ieraudzīt teruāru (augsnes un klimatisko apstākļu saskaņu), iepazīties ar tradīcijām un cilvēkiem, kas ik gadu iegulda titānisku darbu, lai kārotais vīns nonāktu uz mūsu galda. Šādi braucieni ir nosacīti iedalāmi divās kategorijās. Pieredzējuši enofili mēdz rūpīgi plānot ceļojumu un izvēlas viesoties mazās, privātās vīndarītavās. Iesācējiem parocīgāki ir lielāki vīna nami ar profesionāli aprīkotām degustāciju zālēm, ražošanas veikaliem un muzejiem. Pēdējās dekādēs pasaulslavenu arhitektu piesaiste vīndarītavu projektēšanai no modes lietas pārvērtusies par paliekošu laikmeta zīmi. Galu galā ēka ir tikpat svarīga tēla sastāvdaļa kā vīns ar neatkārtojamu raksturu. Nerakstīts likums ir dialogs starp arhitektūru un ainavu, ko katrs interpretē sava stila ietvaros.
Sāksim ar saulainās Itālijas sirdi Toskānu. Vīndarītava Antinori nel Chianti Classico netālu no Florences pieder Antinori ģimenei jau 26. paaudzē. Efektīgās, pakalnu ainavā iekļaujošās spirālveida struktūras autori ir Archea Associati. Šīs kāpnes majestātiski vijas cauri triju līmeņu fasādei, kas veidota no diviem horizontāliem griezumiem, ļaujot dabīgajai gaismai ieplūst ēkā. Saikni ar dabu turpina uz jumta iestādīts vīnogulājs un restorāns ar skatu uz laukiem. Nevis spītējot dabai, bet cienot un papildinot to šī masīvā, taču elegantā ēka tika atklāta 2012. gadā, lai apvienotu ražotnes, tirdzniecības, noliktavu un biroju funkcijas, degustāciju zāli un muzeju. Toskānas Maremmas novada vīndarītava Rocca di Frassinello ir stārhitekta Renco Piano (Renzo Piano) 2007. gada darbs, kas arī respektē lokālas viduslaiku arhitektūras pamatelementus, pārinterpretējot tos mūsdienīgā valodā. Vīndarītavas gaisīgi industriālo struktūru akcentē taisnstūra oranžais tornis. Iekšā savā vienkāršajā varenumā pārsteidz vīna pagrabs, kas veidots kvadrāta amfiteātra formā.
Spānijas skaistāko vīna ēku sarakstu vainago Santjago Kalatravas (Santiago Calatrava Valls) projektētā vīndarītava Bodegas Ysios. Nosaukums dots par godu seno ēģiptiešu dievībām – vīna patroniem Izīdai un Ozīrisam. Jau divas dekādes tā vilina tūristus ar fotogēnisku viļņveida fasādes horizontāli, kas atkārto gleznainās Kantabrijas kalnu grēdas fonā. Fasādes apdares alumīnija un ciedra koka ansamblis līdzinās vīna mucu materiāliem. Ne mazāk ekstravagants ir amerikāņa Frenka Gērija (Frank Gehry) dekonstruktīvisma veidojums. Vīndarītavas Marqués de Riscal ražotne slavenajās Larjohas (La Rioja) zemēs nosvinējusi pusotra gadsimta veiksmes stāstu ar milzīgu vīna atrakciju (luksusa viesnīcu, spa un restorānu) kompleksu. Gērija rokrakstam raksturīgā titāna lapu fasāde šoreiz nokrāsota vīndarītavas identitātes – rozā, zelta un sudraba – toņos un atgādina dāvanu lenti.
Francijas diženā Sentemiljonas (Saint-Émilion) reģiona rotājums ir vēsturiskā vīndarītava Château Cheval Blanc un moderna piebūve ar apjomīgu 6000 m² plašu vīna pagrabu. Ēkas arhitektu Kristianu de Portzamparku (Christian de Portzamparc) iedvesmoja 52 īpašas betona mucas – katra no tām kalpo par mājokli konkrētos zemes gabalos audzētām vīnogām. Uz šā diezgan apjomīgā mākslīgā pakalna jumta dižojas savvaļas augu un ziedu kompozīcijas, taču iekšā atmosfēra ir negaidīti intīma – arhitektūras poētika izceļ nevis mašīnu, bet cilvēku roku darbu. Francijas vīna meka Bordo pilsēta kļuva par vīna izglītības flagmani, kad 2016. gadā Žironas upes krastā tika atvērta Cité du Vin – vīna kultūras mantojuma glabātava un muzejs. Lai interaktīvās pamatekspozīcijas desmit stundu garais saturs nebiedē, tai ir 19 moduļi un četri vieglāki tematiski maršruti, kas stāsta par vīnu dzīvi pasaulē no A līdz Z. Vienmēr var paņemt pauzi un apmeklēt kādu degustāciju zāli, veikalu, bibliotēku vai 35 metrus augstu jumta panorāmas restorānu. Emblemātiskās ēkas autori XTU Architects veidojuši to tādējādi, ka tā ir pamanāma no visām pilsētas malām – izliekta fasāde ar perforēta alumīnija un stikla pārklājumu atstaro saules gaismu no upes virsmas, radot kinētisku iespaidu, it kā vīns virpuļotu glāzē.
Sportiskākiem vīna mīlētājiem vismaz reizi mūžā būtu jāizbauda unikālā Marathon du Médoc pieredze. Droši vien pasaulē vienīgais maratons, kurā pats process ir svarīgāks par laika rezultātu. Šeit no tiesas uzvar tas, kurš pie finiša taisnes atnāk viens no pēdējiem. Tas nozīmē – viņa gastronomiskais 42 kilometrus garais ceļš (vēlams – oriģinālā karnevāla tērpā) starp Bordo krāšņajiem vīnogulājiem, vēsturiskajām pilīm, neaizmirstamām vīna un vietējo delikatešu degustācijām bijis patiesi piesātināts un nesteidzīgas baudīšanas pilns. Kopš 1985. gada šis maratons risinās katru septembri. Kopā ar 23 vīna degustācijas pieturām pašā distances sākumā enerģijas uzpildi garantē tikko cepti kruasāni un kafija. Izturīgākie tiek pie svaigām austerēm 38. kilometrā, kuram uzreiz seko sulīgs steiks un saldējums 40. kilometrā. Katrs sevi cienošs vīna ceļotājs piedzīvoto un degustēto pieraksta. Moleskine šim nolūkam pat izgatavojis speciālu blociņu Passion Journal – Wine.
Vīna seja – etiķete
Ne mazāk svarīgs vīna un dizaina tandēms – pudele un etiķete – vēro nereti apjukušu pircēju no veikala plaukta. Etiķete ir tilts starp vīna autoru un pircēju. Tās galvenā funkcija ir informatīva, un būtībā tai jāpastāsta viss – no dārzu ģeogrāfiskās izcelsmes, ražas gada un šķiras līdz vīna autora vārdam. Jaunās pasaules vīni ir mazāk zināmi Eiropas pircējam, un tieši koša, pat amizanta etiķete ir veids, kā mudināt izvēlēties attiecīgu pudeli. Te paveras neiedomājamas grafiskā dizaina iespējas, kaut arī etiķete kā veikls mārketinga triks mēdz pārspēt paša vīna kvalitāti. Pirms pāris gadiem tirgu uzspridzināja Austrālijas bestsellers 19 Crimes. Izrādās, arī vīna industrija ir atkarīga no mileniāļu paaudzes patērētāju alkām pēc saistošām bildēm. Uz etiķetēm bija attēloti bēdīgi slaveni kriminālnoziedznieki, savukārt digitāli ielādējama lietotne ļāva viņu stāstus iepazīt tuvāk. Mūsdienu etiķešu dizainā retro plakāti, animēti komiksu tēli, ar rokām veidotas ilustrācijas un vintage tēmu ekspluatācija kontrastē ar minimālistiski monohromām un lakoniskām tipogrāfiskām izvēlēm. Kas var būt vienkāršāks un iedarbīgāks par melnbaltu etiķeti, kur milzīgiem burtiem rakstīta vien vīnogu šķirne – Syrah vai Pinot noir?
Vīna siluets – glāze
Pareizas, kvalitatīvas glāzes izvēle ir mazākais, ko vīna baudītājs var darīt, lai tiešā un pārnestā nozīmē labākā gaismā izceltu dzēriena īpašības. Jo kvalitatīvāks jeb plānāks, tīrāks un caurspīdīgāks ir stikls, jo labāk. Turot glāzi rokās un virpuļojot dzērienu, nekas nedrīkstētu novērst uzmanību no vīna, tostarp glāzes smagums. Tāpēc profesionāļiem cieņā ir glāzes ar īpaši smalkām kājiņām. Šāda kājiņa ļauj veidot graciozākus rotējošus virpuļus – gan turot glāzi rokās, gan par palīgu izmantojot galda virsmu. Dzerot vīnu, glāze jātur tieši aiz kājas, nepieskaroties kausam, lai vīns nepārņemtu plaukstas temperatūru un glāze paliktu akurāta un tīra pēc iespējas ilgāk. Daiļā dzimuma pārstāvēm no lūpu krāsas nospiedumiem neizvairīties, tāpēc jāmēģina malkot vīnu no vienas un tās pašas vietas.
Platākie apaļās formas glāžu kausi ir piemēroti niansētiem un struktūrā sarežģītiem sarkanvīniem. Jo platāks kauss, jo aromātam lielāka saskarsmes platība un bagātināšanās ar gaisu un aromāts izpaužas krāšņāk. Apjomam sašaurinoties uz augšu, vīna aromāti kļūst koncentrētāki, tāpēc piesātinātākai vīna baudīšanas pieredzei glāzes piepilda ne vairāk par trešdaļu. Vieglākiem baltvīniem izmanto glāzes ar šaurākiem, smailākiem kausiem, vairāk izstieptas uz augšu. Šampanieti ir pieņemts malkot no klasiskās flute tipa glāzes, taču arvien biežāk to piedāvā dzert no baltvīna glāzēm, kas labāk atklāj piesātināta un sarežģīta dzirkstošā vīna vai šampanieša esenci. Jāatceras, ka sarkanvīni atkarībā no stila atklāj savu buķeti 14‒20 °C, bet baltvīni – 6‒12 °C pasniegšanas temperatūrā. Vīna pieskaņošana ēdienam ir vairākus simtus grāmatu garš temats, taču viens noteikums ir gluži vai hrestomātisks: blīvuma, piesātinātības, skābuma vai salduma ziņā abiem produktiem jābūt vienlīdzīgiem partneriem.
No gada uz gadu pasaules vadošie produktu dizaineri un labākie someljē meklē ideālu glāžu funkcijas un formas savienojumu. 2012. gadā dizainers Žerārs Lēmans (Gérard Lehmann) duetā ar vīnzini Žerāru Basetu(Gérard Basset) radīja inovatīvu glāžu kolekciju Lehmann Oenomust. Starp platu kupola pamatni, kur aromāti maksimāli atbrīvojas, un plānām, sašaurinātām maliņām, kur tie sasniedz niansētu koncentrāciju, ir izpūsta uz iekšpusi izliekta līmeņa atzīme. Glāze rada unikālu garšas piedzīvojumu, un līdz šim neredzēta forma nodrošina kontrolētu rotācijas procesu – nav jābaidās, ka vīns izšļakstīsies. Vīna trauku zīmols Zalto ir slavens ar to, ka tā ar roku darinātajām glāzēm ir perfekts balanss. Viņu asprātīgs dizaina risinājums ir sarkanvīna glāzes Gravitas Omega modelis ar kājiņu bez pamatnes – uz galda tas noturas, izmantojot plakanu šķautni kausa malā. Vīna cienītājiem ne mazāk nozīmīgais zīmols Riedel šogad piedāvāja neparastu glāžu sēriju High Performance ar pagarinātām 32,5 cm slaidām kājiņām caurspīdīgā, sarkanā, melnā un zelta tonī.
