Atsegt, restaurēt, apspēlēt vēsturiskās detaļas. Arvien biežāk vēsturisko pilsētas mājokļu projektos dizaineri izvēlas tieši šo ceļu. Pielāgojoties modernu pilsētnieku dzīves stila prasībām, ēkas identitāte un vietējie kultūras konteksti kļūst par prioritāti. Cieņa pret pagātni, ko gaumīgi papildina laikmetīgas detaļas, krāšņi atspoguļojas pēdējo gadu ievērojamākajā Barselonas projektā – Casa Burés, kura autori ir dizaina studija Estudio Vilablanch un TDB Arquitectura.
Barselonas pilsētas tēls ir Antonio Gaudi sapņainās arhitektūras un spāņu modernismo jeb jūgendstila ēku sinonīms. Casa Burés ir Gaudi drauga, katalāņu arhitekta Franseska Berengera i Mestresa (Francesc Berenguer i Mestres) brīnumbērns. Lai gan ēkas fasāde ir salīdzinoši pieticīga, Mestress izpaudās iekštelpās. Šeit dabas motīvu un ornamentalitātes ekspresija ir klātesoša ik uz stūra, krāsainu vitrāžu un flīžu gleznas mijas ar izsmalcinātiem ciļņiem, freskām un skulptūrām. Uzbūvēta 1905. gadā, 7700 m2 plašā sešstāvu stūra ēka tika nosaukta tās saimnieka, ietekmīga tekstilrūpniecības patrona Franseska Buresa (Francesc Burés) vārdā. Neraugoties uz pieminekļa statusu, pagājušā gadsimta nogalē pamesta, tā zaudēja savu spozmi, ko jaunā kvalitātē atguva tikai pērn, pēc trīs gadu ilgas rekonstrukcijas verot durvis 26 ekskluzīviem dažādu konfigurāciju apartamentiem.
Vēsturiskās arhitektūras pērles transformācija nesen saņēma vairākas godalgas, tostarp prestižo Frame Awards 2020. Estudio Vilablanch un TDB Arquitectura galvenais uzdevums bija nevis sacensties ar vēsturisko elementu greznumu, bet tos delikāti papildināt. Strādājot ar interjeriem, dizaineri stingri sekoja diviem noteikumiem – maksimāli atsegt, izcelt dekoratīvās apdares elementus un ar minimālām plānojuma pārveidēm funkcionāli un tehnoloģiski pielāgot telpas iedzīvotāju komfortam. Jauni materiāli, kas neimitē vecos un nesacenšas ar tiem, tika integrēti vien nepieciešamības gadījumos.
Casa Burés jaunā dzīve iekļaujas trīs dzīvokļu konceptos. Ar modernām koplietošanas telpām savu oriģinālo raksturu atguva pagrabstāvs. Kādreiz to izmantoja tekstila glabāšanai, tādēļ tas iztika bez dekoratīva noformējuma. Tagad jaunajā socializēšanās zonā atrodas peldbaseins un spa, sporta zāle, terase, kā arī profesionāli iekārtota virtuve un vīna pagrabs. Pirmā stāva plašās un gaišās telpas, kur kādreiz atradās garāžas, projekta autori transformēja trīs loft dzīvokļos. Atsegtas ķieģeļu sienas savā industriālajā estētikā sabalsojas ar vairākām slaidām dzelzs kolonnām, ozola parketa grīdas guļamistabā jaudīgi kontrastē ar betona segumu atvērtā tipa virtuvē un viesistabā.
Ēkas sirds ir ātrija tipa halle. Tā vainagojas ar krāšņām logu un pentagonālas formas gaismas akas vitrāžām. Iedzīvotāju mieru sargā lāča skulptūra, masīvas trepes ved uz piano nobile stāvu. Kādreizējie namsaimnieka apartamenti žilbina ar pils cienīgu spozmi. Restauratori slāni aiz slāņa, gluži ar arheoloģisku precizitāti attīrīja sienu un griestu pastorālās freskas, grīdas mozaīkas, polihromās vitrāžas, saudzīgi atdzīvināja ziedu reljefus un ornamentālos koka paneļus. Jaunie materiāli un mēbeles ir izteiksmē vienkārši un toņos diskrēti. Tie pieklusināti integrējas vēsturiskajā telpā, paliekot formā laikmetīgi un funkcionāli. Piemēram, eleganta bulthaup Barcelona alumīnija un tērauda šampanieša toņos veidota virtuves konstrukcija.
Augšējo stāvu un bēniņu apartamentos vecais ar jauno kontrastē daudz aktīvāk. Tajos ir īpaša vēsturiska rozīnīte – kesona griesti jeb griestu apdare ar ornamentētu ģeometrisku padziļinājumu. Modernu noskaņu palīdz uzturēt vēsturisko elementu kontrasts ar baltām sienām un jaunām ozolkoka grīdām, lakoniski mēbelētas monohromas vannas istabas, kā arī mīkstās mēbeles ar trendīgiem velveta toņiem. Žilbinoši baltas sienas atpūtina acis un nenovērš uzmanību no dzīvokļu izteiksmīgajām telpiskajām īpašībām.
Casa Burés projekts ir vairāk nekā iespaidīgs saliedētas komandas – būvniecības attīstītāja un pilsētas autoritāšu, arhitektu, dizaineru, amatnieku un restauratoru – darba auglis. Tas uzskatāmi parāda, kā arhitektūras mantojuma saglabāšanas mehānisms ir spējīgs sadzīvot ar mūsdienu estētikas un sadzīves vajadzībām – vēsturisku ēku vecos organismus var un vajag reanimēt. Saudzīga un jēgpilna rekonstrukcija ne tikai paspilgtina Casa Burés jūgendstila arhitektonisko identitāti, bet piešķir ēkai jaunus vaibstus, padarot to dzīvotspējīgu tagadnē un pieprasītu nākotnē.
Foto: Jordi Folch & Jose Hevia
Projekta autori: Estudio Vilablanch + TDB Arquitectura
Attīstītājs: Bonavista Developments
Mēbeles: MINIM
Virtuves: bulthaup Barcelona
Vannas istabas: MAT by MINIM
Mākslas darbi: Marie France Veyrat
Restaurācijas process: Vitralls Bonet, Max Rudgers, Taller Salvador Escrivá, Rudi Ranesi, Taller ProArtis Conservació Restauració, Ebanistería Llorens, Abac Conservació i Restauració, Rom-Aplic, Jordi Pessarrodona, Ascensores Camprubí un Urcotex
