Bieži vien viesnīcu nozarē dizainera radošo izpausmi ierobežo funkcionalitātes, komforta un tīkla standartu prasības, taču ir iespējamas arī diametrāli pretējas situācijas. Studijas Sivak+Partners klienti iegādājās zemi gleznainajā Odesas piekrastē un vērsās pie dizaineriem ar lūgumu izstrādāt iespējamās attīstības koncepciju. Studija prezentēja dažādus variantus, taču īpašā viesnīcas numura interjers, kuru radīja studijas līdzīpašnieks un vadošais dizaineris Aleksejs Gulešs (Алексей Гулеша), piesaistīja Beach Hotel projektam ne tikai sabiedrības un profesionāļu uzmanību, bet arī potenciālos klientus, kurus ieinteresēja līdzīga dizaina izstrādes iespējas.
Viesnīcas numura dizainu iedvesmoja 1980. gadu Džeimsa Bonda filmu interjeri. “Tas būs grezns, nepiespiests, bet tajā pašā laikā askētisks. Es gribēju padarīt šo vienu numuru atšķirīgu no citiem.” – stāsta Aleksejs. Guļamistabas interjerā dizainers piedāvā paeksperimentēt ar materiālu taktilo uztveri – salīdzināt tos uz tausti, nevis tikai vizuāli. Piemēram, Cini Boeri krēsli izskatās kā auksti stikla gabali, taču tie ir pārsteidzoši ērti un komfortabli. Stikls ir ieveidots tik ergonomiski, ka šķiet “mīksts”. Un, piemēram, mīksts paklājs šķiet pat mīkstāks nekā ir patiesībā, jo tam pretstatā ir auksta betona grīda. Saskaņā ar Alekseja ideju vannošanās numura vannas istabā atgādinās peldi dabīgajā karstajā avotā, jo vannas apdare ir veikta no tā paša materiāla, kas ir izmantots vannas istabas grīdas klājumā. Tādā veidā vanna pakāpeniski ‘izaug’ no grīdas virsmas un ir līdzīga nelielam baseinam, kas radies dabas spēku ietekmē.
Viesnīcas atrašanās vieta izskaidro to, kāpēc darba kabinetā pie galda nav atvilktņu un plauktu. Pēc dizainera domām, viesiem būtu vairāk laika jāpavada skaistajā pludmalē, nevis strādājot. Siena aiz rakstāmgalda ir pēc būtības masīvs akmens gabals, kas ļauj saskarties ar dabu pēc ilgāka laika pie datora. Turklāt tērauda darba galds it kā sagriež šo lielo akmens gabalu un uzsver kontrastu starp cilvēka izdomāto tehnoloģiju un dabas spēku. Interesanta detaļa ir klintī paslēptais plaukts, kas rada ilūziju, ka uz tā stāvošās grāmatas it kā izaug no akmens. Telpā ir paredzēta arī maksimāli vienkārša, minimālistiska, pat askētiska virtuves zona. Savukārt atpūtas zona iepretī virtuvei rada nepiespiestu un mājīgu atmosfēru. To palīdz sasniegt arī gleznas maigā krāsa, kas, savukārt, atspoguļo mākslas attīstību gadsimtu griezumā. Gleznas un sienas faktūras ir ļoti līdzīgas, taču šāda sienu faktūra mūsdienās ir retums, tāpēc tā tiek iemūžināta mākslas darbā.
Šādi interesanti dizaina risinājumi, kuros ir saskatāma tieksme pēc harmonijas interjera un eksterjera starpā, rada visa esošā kopības sajūtu. Vēlme ienest dabu telpā, izmantojot nestandarta paņēmienus, paver jaunas iespējas un ļauj sajust sevi un savu vietu telpā pa jaunam.
