Ir patīkami redzēt vecu, aizmirstu ēku brīnumainu „atveseļošanos”. Dažreiz var šķist, ka māja stāvēs pamesta līdz tiks nojaukta, bet pēkšņi parādās strādnieki, kas uzceļ fasādes sastatnes, un pēc laika no kādreizēja izmisuma un aizmirstības nepaliek ne ziņas. Logos atkal iemirdzas gaisma, un māja turpina savu nepabeigto stāstu jaunā kvalitātē. Ar šādu laimīgu gadījumu tagad lepojas Līgatnē, kur, pateicoties enerģiskā saimnieka pūlēm, bijusī dzemdību nama ēka pārdzima par restorānu Pavāru māja. Tā acumirklīgi kļuva par vietējo orientieri, priecējot apmeklētājus ar izsmalcinātu virtuvi, izteiksmīgu interjeru un brīnumainu dārzu.
Šefpavāram Ērikam Dreibantam šī māja iepatikās no pirmā acu skatiena. Jaunais īpašnieks vēlējās, lai viņa garabērns izskatās ne mazāk pievilcīgs par gleznainu ainavu tam apkārt, tāpēc lai palīdzētu īstenot viņa redzējumu tika uzaicināti speciālisti – arhitekti un dizaineri no biroja Lauder Architects Rita un Kārlis Lauderi, Betija Balode, Arta Lāce un Ieva Kreile. Dārza ainavu izstrādāja ALPS dizaineri Ilze Rukšane un Mētra Augškāpa. Par stikla dekoru bija atbildīgs Artis Nīmanis, bet putnu gleznojumiem – Ieva Jurjāne.
Lai nokļūtu Pavāru mājā, kas atrodas netālu no bijušās Līgatnes papīrfabrikas, vispirms jāšķērso tilts pāri upei, pēc tam jāiziet cauri metāla vārtiem uz dārzu. To sauc par “Dabas vērotāju dārzu” un pēc autoru ieceres, šī vieta ir gan piknika vieta un rotaļu laukums, gan krāšņa augu valstība ar putnu novērošanas punktu. Dārzā viesi var sekot līdzi slepenajai kukaiņu dzīvei izmantojot palielināmos stiklus, kā arī apbrīnot tauriņus, kuri salido pie iecienītākajiem augiem puķu dobēs. Šāds dārzs izauga pateicoties Ērika Dreibanda mīlestībai pret dabu – šefpavārs ir arī kaislīgs ornitologs. Te ir vieta tematiskiem kulināriem vakariem un degustācijām, pavāru salidojumiem un sātīgām vakariņām svaigā gaisā mūzikas pavadībā.
Apskatot Pavāru māju no dārza puses, nevar nepamanīt, cik rūpīgi tā ir atjaunota. Respektējot sienu cienījamo vecumu un saglabājot tās sākotnējo izskatu, ēkas jaunais tēls ciena apkārtējās ainavas kontekstu un atgādina par vietas vēsturi. Sarkano ķieģeļu mūrējums tika rūpīgi iztīrīts no laikmeta putekļiem un atjaunots. Tas pats notika ar koka logiem, ko nokrāsoja, bet kur tas bija nepieciešams, aizstāja ar autentiskiem. Līdzīgu atjaunošanu piedzīvoja durvis un otrā stāvā izbūves ārēja koka apdare. Jumta segums tika pilnībā nomainīts, savukārt pateicoties pārdomātajam āra apgaismojumam, fasāde izceļas pat vakara stundās.
Pirmajā stāva virtuves telpas tika izveidotas ēkas kreisajā spārna, savukārt restorāna zāle atrodama pa labi no centrālas telpas, kur viesu rīcībā ir arī bārs un atpūtas zona ar mīkstām mēbelēm. Visai lakoniskā interjerā tika akcentētas tīras formas un augstas kvalitātes materiāli. Grīdas ir noklātas ar nodilumizturīgām terazzo flīzēm, bet sienu pārklājumam izmantoja dabīgus materiālus: kaļķa apmetumus un krāsas, kas ļauj ķieģeļu sienām elpot un veicina to ilgmūžību. Apmetumu noklāja lazējošā tehnikā, katru sienu padarot par unikālu mākslas darbu. Interjerā dominē zilganzaļi, pelēcīgi toņi ar gaiši rozā akcentiem, ka arī balta krāsa un koks. Īpašnieka mīlestība pret dabu vērojama arī dekorā: mājas piepilda augi uz sienām un vāzēs, savukārt putnu tēma atspoguļojas mākslas darbos. Tiem, kas Pavāru mājā vēlētos palikt pa nakti, drīzumā būs gatavas trīs guļamistabas ar individuālām vannas istabām, kurus apvieno viena ēdamistaba un neliela virtuve.
Māju caurstrāvo saistošs stāsts, harmoniska kopsajūta un mierīgs dizains, kas sagatavo viesus meistarīgi izveidotai Ērika Dreibanta ēdienkartei. Tā izceļ Slow Food filozofiju, jeb lēno un apzināto pieeju ēdiena baudīšanai, turklāt šefpavārs cenšas izmantot tikai vietējās izcelsmes produktus un savvaļas veltes. Šajā restorānā nav jāsteidzas un tieši garšas valda par notikumiem, šeit jābauda daba, ēdieni un lieliska atmosfēra. Mēdz sacīt, ka katrā mājā mīt daļa no tā īpašnieka dvēseles un Pavāru māja nav izņēmums.
Foto: Pavāru māja
