PROVOKATĪVĀS DIZAINA IKONAS | 2. DAĻA
Izkāpjot no komforta zonas un izaicinot mūsu priekšstatus par ierasto, dizaineri tiecas atklāt mums nebijušo. Nereti šie radošie eksperimenti kļūst par mūsu ikdienu, citreiz tie paliek nesaprasti, bet dažreiz pietiek tikai ar provokāciju, lai mainītu pasauli. Dažiem objektiem gan ir lemts palikt ar mums ilgus gadus un iemantot ikonu statusu.
Bēdīgi slavens
Juicy Salif, 1981 | Philippe Starck (1949)
Deviņdesmitajos gados postmodernisma dumpīgais vilnis noplaka. Radikālās idejas tika piejaucētas komerciālai ražošanai un praktiskumam, tomēr franču dizainers Filips Starks saglabāja postmodernisma rotaļīgo valodu, ietērpjot to jaunā estētikā. Radot dizainu teju visam, sākot ar zobu birsti un beidzot ar jahtu, viņš kļuvis par pirmo globālo dizaina superzvaigzni. Tāpat kā Britnijai Spīrsai, viņam ir pat sava smaržu līnija.
Starka portfolio ir tiešām iespaidīgs, taču neviens viņa darbs nav tik polarizējošs kā Juicy Salif citrusu sulas spiede. Tas mīlēts sava elegantā un neparastā veidola dēļ un nīsts kā nepraktisks dizaina priekšmets. Tomēr Starka iecere bija gluži pretēja – starp kosmiskā zirnekļa kājām var ērti ielikt glāzi, kurā ietecēt sulai bez vajadzības to pārliet. Tā kā citrona izspiešana ar Juicy Salif mēdz izvērsties diezgan nekārtīgā procesā, dizaina mīļotāju plauktos tas bieži stāv neizmantots, taču prieks, ko šis objekts ienes virtuvē, atsver šo maznozīmīgo mīnusu.
Nekā kopīga ar glamūru
Boa, 2002 | Estudio Campana
Umberto un Fernando Kampana savos neparastajos darbos iemieso radikālā dizaina māksliniecisko brīvību. Brāļi uzauguši nelielā Brazīlijas zemnieku ciematā un ir pārliecināti, ka dizainam ar glamūru nav nekādas saistības. Savos darbos viņi izmanto vienkāršus un pieejamus materiālus, piemēram, virves, koka atgriezumus un pat rotaļlietas.
Estudio Campana savu starptautisko uzvaras gājienu sāka ar krēslu Vermelha. Vizuāli iespaidīgais un aicinošais krēsla dizains radies, ap tērauda rāmi aptinot sarkanu auklu. Tieši materiālu izmantošanas robežu pētīšana ir viena no brāļu galvenajām interesēm. Tāpat viņu daiļrade saistīta ar Brazīlijas identitāti, kas spilgti izpaužas arī Boa dīvānā. Iedvesmojoties no dzimtenes dabas, dizaineri nolēma radīt 120 m garu ar samtu pārvilktu un dūnām pildītu cauruli, kas savīta mājīgā ligzdā. Boa ir ne vien dīvāns, bet vesela ainava, ko paši brāļi dēvē par ielūgumu.
Postmodernisma totēms
Carlton bookshelf, 1981 | Ettore Sottsass (1917–2007)
Tāpat kā Mendini, arī Etore Sotsass bija radikālā dizaina un postmodernisma pionieris, kurš ticēja, ka dizainam nepietiek tikai ar funkciju, “tam jābūt arī jutekliskam un aizraujošam”. 1980. gadā, būdams jau 63 gadus vecs, Sotsass dibināja Memphis Group. Lai gan varētu likties, ka šajā vecumā ļaudis kļūst konservatīvi, Etore kopā ar jaunajiem dizaineriem radīja kliedzošu un svaigu dizaina valodu. Tieši Memphis Group veikums kļuvis par pēdējos gados tik populārās postmodernisma estētikas iedvesmas avotu.
Grupas pirmā izstāde 1981. gadā izraisīja sensāciju. Neparastās formas mēbeles, kurās sakausēts kičs, Bauhaus un popārts, nelīdzinājās nekam iepriekš redzētam. Carlton grāmatu plaukts izgatavots no krāsaina lamināta, kas sakārtots totēmiskā kompozīcijā. Patiesībā šīs nestabilās konstrukcijas pamatā ir vienādmalu trijstūru ģeometriskā sistēma. Carlton ir drīzāk paradokss, nevis mēbele – funkcionāls, bet nepraktisks; ekskluzīvs, bet lēti izgatavojams; haotisks, bet strukturēts. Tieši Carlton spēja izkāpt no visiem rāmjiem joprojām raisa mūsu ziņkāri.
Gluži kā dzīvs!
Animal Thing, 2006 | Front
Dizaineri vienmēr smēlušies iedvesmu no dabas. Cilvēkiem nepieciešams tās tuvums, tāpēc tiecamies to ienest arī sevis radītajā vidē. Florāli motīvi, organiskas formas un biomīmikrija dabas daudzveidību interpretē dizainā. Vismaz parasti tā ir interpretācija.
Uzdevums, ko zviedru dizaina studija Front saņēma no Marsela Vandersa, atstāja daudz vietas iztēlei: “Radiet lampu, kas patiktu pat manai vecmāmiņai!” Kā daudzi darījuši jau pirms tam, studijas dizainere Sofija Lāgerkvista (Sofia Lagerkvist) un Anna Lindgrēna (Anna Lindgren) nolēma meklēt iedvesmu dabā, taču viņas izvēlējās to nepakļaut interpretācijām. Animal Thing kolekcija sastāv no trīs priekšmetiem – dzīvnieku atveidiem to dabīgajā lielumā. Zirgs, cūka un zaķis pārtapuši interjera priekšmetos, kas liek uzdot jautājumu, vai tas maz ir dizains. Animal Thing kolekcijas funkcionalitāte var tikt apšaubīta, bet tā atgādina, ka pasaule ir brīnumu pilna. Ienākot telpā, kurā stalti stāv melnais zirgs, sejā neviļus atplaukst smaids, un tā ir šīs lampas galvenā funkcija.
Kliedzošie attēli
Seletti Wears Toiletpaper, 2016 | Maurizio Cattelan, Pierpaolo Ferrari, Seletti
Līdz ar Instagram uzvaras gājienu attēla nozīme mūsu komunikācijā un arī dizainā arvien palielinās. Veidojot publisku interjeru, dizaineriem jādomā ne vien par tā funkcionalitāti un pievilcību, bet arī par to, lai tas būtu instagramējams. Ironizējot par mūsu pieaugošo apetīti pēc arvien jauniem attēliem, jau 2010. gadā iznāca pirmais Toiletpaper žurnāla numurs. Šajā izdevumā nav tekstu vai reklāmu – tā vietā tas mūs ieved sirreālā sapņu pasaulē, kur ironiskas kolāžas mijas ar košām krāsām un izteiksmīgām grafikām.
2016. gadā, atzīmējot Toiletpaper miljono pārdoto kopiju, sadarbībā ar itāļu ražotājiem Gufram un Seletti Milānā tika atvērts pop-up veikals, kurā izteiksmīgie attēli no žurnāla lapām tika iemiesoti materiālajā pasaulē. Radikālā dizaina priekšmeti un itāļu dizaina ikonas, apdrukāti ar Toiletpaper attēliem, ieguva pavisam jaunu bezkaunības pakāpi un tika izpirkti kā karsti pīrādziņi. Žurnāla un Seletti sadarbība izrādījās tik veiksmīga, ka tā turpinās joprojām. Kolekcijā atrodamas ne vien mēbeles un galda piederumi, bet arī aksesuāri un sejas maskas.
