Radošo industriju nākotne

Pērn Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) maģistra studiju piedāvājumu papildināja jauna programma – “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments”*. Trīs studentes – Dita Miska, Zane Matesoviča un Linda Miķelsone – dalās savos iespaidos par programmu un studiju procesa aizkulisēm. 

Kāda bijusi jūsu studiju un profesionālā pieredze pirms uzsākāt šīs studijas? 

Linda: Absolvēju multimediju komunikāciju un šobrīd strādāju valsts pārvaldē digitālās transformācijas un IT jomā. Tagad mēģinu vilkt paralēles starp radošajām industrijām un digitālās transformācijas jautājumiem. 

Dita: Izmācījos par modes mākslinieci, šobrīd esmu pārmaiņu procesā, studēju LKA maģistrantūrā, un gaidu ko es no sevis varētu pienest.

Zane: Esmu studējusi filoloģiju un pedagoģiju, mana dzīve vairāk pagājusi izglītības jomā. Sajūtu, ka manā portfolio pietrūkst zināšanas par kultūru un radošām industrijām, tāpēc iestājos šajā programmā.

Pastāstiet par programmu un tās stiprajām pusēm! 

Zane: Šis ir pirmais LKA un RTU apvienotais maģistru kurss. Augstskolu ideja apvienot humanitārās zinātnes ar tehniskajām ir izrāviens un svētīga lieta! Tuvinot šīs divas atšķirīgās pasaules, studijas kļūst daudz mūsdienīgākas. Kultūra un radošums nav iespējami bez finansēm un biznesa modeļiem, un otrādi.

Dita: Akadēmiskas studijas bija viens no iemesliem, kāpēc izvelējos šeit studēt. Patīk, ka ir apvienotas divas programmas, LKA un RTU pasniedzēji. Turklāt tas dod raitu pieredzi gan pasniedzējiem, gan studentiem un paplašina redzesloku. 

Kādi ir līdz šim spilgtākie studiju procesa notikumi?

Linda: Te ir gan radošie priekšmeti, gan mākslas vēsture un kultūras pamati, bet daudz ir lekciju, saistītu ar biznesa vadību. Izprast akciju tirgus norisi, iegūt pamatzināšanas, kas palīdzētu tālāk kaut ko būvēt, – tas noteikti palicis atmiņā. 

Z.: Ir patīkami, ka ir arī ārvalstu pasniedzēji, starptautiskā studiju dimensija. Tad krīzes laika attālinātajās mācībās nejūties absolūti izolēts. Strādāt ar tik labiem lektoriem, faktiski neizejot ārā no mājām, tas bija lieliski. Liels prieks ir par mūsu grupu. Ir studentes no kino, reklāmas, sabiedrisko mēdiju industrijām – pusei ir tehniskākas zināšanas, otra daļa sevi asociē ar humanitāro pasauli. Visi ir atnākuši ar savu bagāžu. Savstarpējās diskusijas ir vesela paralēlā universitāte ar jaunām zināšanām, ko iegūstam cits no cita. 

Kā risinās studiju process? 

D.: Pirmajā semestrī visi kursi tiek skatīti caur personīgās izaugsmes prizmu. Otrais semestris ir veltīts organizācijai un trešais – globāliem jautājumiem. Ceturtajā izstrādājam maģistra darbu.

L.: Sākumā mācījāmies organizēt savas personīgas finanses. Otrajā semestrī – kā uzņēmumam piesaistīt investorus un pārvaldīt naudas plūsmu. No Biznesa modelēšanas kursa tagad tik daudz zinu par biznesa ekosistēmām, kā arī aktuālo terminu biznesa dizainēšana! 

Z.: Biznesa kursi bijuši pozitīvs izaicinājums,  kas visu līdzšinējo pieredzi nolika uz cita pamata. Tas ir spraigs skatījums uz nozari no kultūras uzņēmējdarbības rakursa. 

D.: Mācīšanās moduļos – to gribētu izcelt un novēlēt visiem. Pēc katra priekšmeta ir pārbaudes darbs , kad tas tiek nokārtots, klāt nāk kaut kas jauns. Tāpēc visu laiku ir interesanti, un tas palīdz fokusēties.

Z.: Patīk, ka nav sadrumstalotības. Paralēli ir maksimums divi tematiskie kursi. Izaugsmes menedžments turpinās visu laiku, tā ir caurviju tēma – kā vadīt izaugsmi gan personīgā, gan globālā līmenī. Kurss ir uzbūvēts tā, ka mēs sākam vērtēt un veidot izaugsmi caur savu prizmu, un tad aizejam līdz uzņēmumam.  

Kā jūs raksturotu izaugsmes būtību? Kādas profesionālās un personiskās kvalitātes attīsta šīs studijas?

L.: Liela uzmanība ir vērsta uz to, lai apzinātos un adekvāti novērtētu savas kompetences un prasmes. No tā izriet katra individuālais plāns – kuras kompetences tu attīsti, kā izvērtē prioritātes. Šīs studijas devušas impulsus pašai vairāk pētīt, ļoti attīstās pašmācības prasmes. Saprotu, ka mācos priekš sevis, un tas ir lieliski. 

D.: Uzsvēršu arī prasmi izvirzīt mērķus. Izaugsmes kurss atgādina, ka tas ir jādara. Un nav jābaidās, ka mērķi var mainīties. Procesi ietekmē mērķi un galarezultātu. Esmu kļuvusi drosmīgāka lēmumu pieņemšanā un mērķu izvirzīšanā. Mans moto kopš gada sākuma: ja ir lietas ko darīt, tās jādara tagad. Idejas var nebūt perfektas, jo nekas nav perfekts. Ir jādara, ja ir kaut kas labs, tam jānonāk redzeslaukā.

Z.: Jebkāda mācīšanās ir daļa no izaugsmes. Bet, ja to virza jēgpilnā, strukturētā veidā, laiž caur savu prizmu, uzreiz saproti virzienu, kurā gribi vairāk attīstīties. Mūs apzināti virza uz to, lai mēs saskatām, kā attīstīt mums svarīgu lietu. Tiek piedāvāts attiecīgu rīku spektrs, virziens un pieturas punkti, kas var aizvest uz šo mērķi. 

Kādu redzat radošo industriju nākotni un attīstību?

Z.: Apvienotā pasaulē valodas barjera pamazām sāk zust. Esam pārliecināti, ka Latvijai ir eksportspējīga kultūra. Šī kursa mērķis, spēks un iespēja – izaudzināt tādus kultūras menedžerus, kas ieraudzīs tās potenciālu un mācēs gūt arī peļņu.  Visos līmeņos kultūra vēl joprojām nav līdz galam novērtēta, jo ir grūti novērtēt tās ietekmi. Pandēmijas laikā visi sapratām, cik tā ir svarīga mūsu garīgai un mentālai veselībai. Paralēli kultūrai kā pelnošai nozarei, ir jāapzinās, ka jābūt arī tās nepārtrauktam un konsekventam atbalstam.

L.: Tām ir milzīgs potenciāls. Pati esmu iedvesmojusies no Dienvidkorejas  radošo industriju darbības, kā valsts pārdod savu popkultūru, identitāti ka tādu. Un cilvēki vēlas ceļot uz turieni, un pirkt viņu radošos produktus. Daudzas valstis šādā veidā operē, piesaistot tūristus un pārdodot savu kultūru, ceļot radošo ekonomiku. Latvija sāk to apzināties, un šī studiju programma to iezīmē. 

___

* Programma “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” izstrādāta projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (Nr. 8.2.1.0/18/A/018) ietvaros. Programma izstrādāta kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti. lka.edu.lv 

• 

•